Demenes pagasts atrodas Augšzemes augstienes Augšdaugavas novada dienviddaļas Skrudalienas paugurainē. Pirmās ziņas par Demenes novadu atrodams 1493.gadā. Līdz 1830.gadam Demenes novads piederēja Lorighoveru dzimtai. Pagasts dibināts ap 1885.gadu, apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Faļtofas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastus. 1945.gadā tika izveidoti Demenes, Jāņuciema un Līdumnieku ciema padomes. 1979.gadā Demenes ciema padome apvienojās ar Jāņuciema ciema padomi izveidojot centru Demenes ciemā.1990.gadā Demenes pagasts tika atjaunots. 1998.gada rudenī Demenes pagastam pievienots Līdumniku pagasts, kurā teritorija bija veidojusies padomju varas gados pēc otrā pasaules kara, apvienojot daļu bijušas Demenes un Silenes pagastu teritorijas.
Pagasta teritorija aizņem 18125,3 ha, tai skaitā LIZ zeme 8893,2 ha, meži 5609,40 ha, ko apsaimnieko 1006 zemes lietotāji un īpašnieki.
Demenes pagasta administratīvais centrs ir Demenes ciems. Daba izteikti gleznaina; stipri artikulēts reljefs ar gravām, ezeriem un kēmu pauguriem, no kuriem vairāki pārsniedz 150 m, no tiem paveras skats uz apkārtējām ainavām; no Turmontu kalna skaidrā laikā var redzēt pat Zarasus un Ignalinas atomelektrostaciju Lietuva. Turmontu kalns un dzelzceļa stacija „Turmont ”nosaukti muižnieka Tura vārdā. Turmontu kalna rietumu pakājē ir liepu alēja 370 m garumā, kura stādīta pirms 100 gadiem. Kalna ziemeļaustrumu pusē atrodas vecticībnieku kapi. Pa labi ir ozolu rinda, kuras garums ir 150 m.
Pagasta centrālajā daļā stiepjas Demenes iegultne ar virkni ezeru; Riču ezers (pl.588,3 ha), Briģenes (pl. 136,5 ha, Skirnas (pl.84,5 ha ), Čerņavas (pl.86,2 ha) un Dervanišķu (pl.68,7 ha).
1/3 pagasta teritorijas aizņem meži (Kumbuļu, Demenes, Pastorata mežs). Mežos mīt daudz zaķi, stirnas, lapsas, brieži, bebri. Pēdējos gados daudz savairojās meža cūkas.Daudz dažādu meža putnu. Ir atrodams arī melnā stārķa ligzdošanas vietas.
Nelielu platību aizņem zemie purvi: Kruglišku (pl. 125 ha), Kumbules (105 ha) purvs. Pagastā ir bagātīgi smilts un grants krājumi. Kumbuļu un Jāņuciema ezeros lielas sapropeļa iegulas.
Pagastā atrodas 1999.gada Silenes dabas parks. Turmontu kalna pakājē atrodas 370 m gara liepu aleja, kurā koki vecāki par 100 gadiem. Demenes pagastā ir robežzīme „Saules puķe”, kā tālākais Latvijas dienvidu punkts.
Demenes administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir 1323 (uz 01.01.2020).
Nacionālais sastāvs ir sekojošs:
- Latvieši – 15%
- Krievi – 43%
- Baltkrievi – 13%
- Poļi – 27%
Pašvaldības iedzīvotāju vidū ir katoļticīgie, pareizticīgie un vecticībnieki.
Demenes pagasta teritorijā pastāv vairākas baznīcas.
Demenes ciemā darbojas Demenes Romas katoļu baznīca, Zemgales katoļu baznīca, Jāņuciemā – Fabijanovas pareizticīgo baznīca, Kumbuļu ciemā – Kumbuļu katoļu kapela
Demeniešiem ir sava vēsturiskā pagātne. 1882.gada Demenes un Briģenes apvidos notika zemnieku nemieri. Daudz izmaiņu mūsu novadā atstāja Pirmais pasaules karš. No 1915.g. līdz 1918.g. mūsu novadu šķērsoja pozīciju frontes līnija. Demenes pagasta vēstures pieminekli: I. Pasaules kara vācu kapsētas, kuru visā teritorijā ir 6 „1915.- 1918.g.”:”Labina” (1915.- 1918.g. pie bijušām Cukuriņu mājām), „ Kovališķi ” (1915.- 1918.g. pie bijušām Kovališķu mājām), ” Pakapiņu „ (1915.- 1918.g. Pakapiņu katoļu kapos ), ”Kotscargi ” (1915.- 1918.g. pie Ošu mājām), ”Grenztal” (1915.-1918.g. starp Stirnu un Mežinieku mājām” un „Labina” (1947.g. pie bijušā doktorāta ).
