22. aprīlī Demenē notika diskusija “Valsts iekšējā un ārējā drošība”

Īstenojot projektu „Kopienas izaugsmes katalizators. Empātija.”, biedrība „Ūdenszīmes” šopavasar Sēlijā rīko diskusiju ciklu “Politikas virtuve”, lai aicinātu valsts un pašvaldību speciālistus, uzņēmējus, nevalstisko organizāciju aktīvistus, kopienu līderus un vietējos iedzīvotājus spriest par to, kā uzlabot dzīves kvalitāti Sēlijā.

Viens no cikla pasākumiem – diskusija “Valsts iekšējā un ārējā drošība” – 22. aprīlī notika Demenē. Kopienu sadarbības tīkla „Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais aicināja klātesošos diskutēt par drošības jautājumiem, vaicājot politiķiem, kas no viņu puses tiek darīts, lai cilvēki Latvijā varētu justies droši, kā tiek palīdzēts Ukrainai, kāda ir pašvaldību loma iekšējās un ārējās drošības uzlabošanā, cik svarīga ir saliedētas sabiedrības loma un kāda nozīme šajos jautājumos ir izglītībai, kultūrai un valodai.

Notiekot karam Ukrainā, drošības jautājumi ir kļuvuši īpaši aktuāli valstīs, kas robežojas ar agresorvalsti Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju. Šis jautājums ir svarīgs arī Augšdaugavas novadā, kas ir Latvijas pierobežas pašvaldība. 

Drošību veicina NATO klātbūtne

Klātesošie politiķi vairākkārt uzsvēra, ka Latvijai bija stratēģiski svarīgi iestāties NATO, kas mūsu valstij ir militārās drošības garants. “Kad mēs kļuvām par NATO valsti, es pa īstam sajutos drošībā. Latvijas drošība ir atkarīga no tā, ka mums ir spēcīgi sabiedrotie,” teica Saeimas deputāte un Ārlietu komisijas sekretāre Krista Baumane. Viņa uzsvēra, ka pašlaik Latvijas Aizsardzības ministrija gādā par NATO klātbūtnes Latvijā pastiprināšanu. “Protams, nevaram paļauties tikai uz to, ka citi mūs sargās, mums jādara viss iespējamais, lai varam paši sevi sargāt. Tāpēc Saeima pieņēma lēmumu palielināt nākamgad valsts aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, ko mums prasa saistības NATO. Tas ir svarīgs solis, jo nepieciešami līdzekļi, lai pirktu aprīkojumu un sevi sargātu.” Pašlaik valsts aizsardzības budžets esot pāri 700 mlj eiro, bet tuvāko gadu laikā tiks palielināts vēl par aptuveni 200 mlj, kas jo īpaši esot svarīgi pierobežai. Arī bijušais Latvijas iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka ir ļoti nozīmīga Latvijas uzņemšana NATO, taču traģiskie notikumi Ukrainā parādījuši, kādas sfēras nepieciešams attīstīt Latvijā, un pašlaik jau tiek darīts daudz drošības jomā.   

Kas satrauc iedzīvotājus

Situācija valsts pierobežā kļuva saspīlēta jau pērn vasarā, kad no Baltkrievijas puses pastiprinājās nelegālo imigrantu pieplūdums. Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks robežkontroles un imigrācijas jautājumos pulkvežleitnants Juris Kusiņš atzīst, ka šai situācijai dienests bija gatavs, tomēr tas bijis milzīgs izaicinājums. Pa šo laiku ir novērsta 6650 personu nelikumīga iekļūšana valstī, par nelikumīgu robežas šķērsošanu aizturētas 380 personas. Juris Kusiņš pateicās vietējiem iedzīvotājiem un mednieku kolektīviem, kas ziņoja par nelegālajiem migrantiem, kam bija izdevies šķērsot robežu. Viņš pastāstīja, ka drošības stiprināšanai uz Latvijas valsts un Baltkrievijas robežas jau tuvākajā laikā tiks sākta 3,5 m augsta žoga izbūve, pašlaik ir 38 km dzeloņstiepļu žogs, kam tiek izbūvēti papildus 22 km. Taču kopumā imigrantu krīze iedzīvotājus pierobežā neesot izbiedējusi, uzskata Demenes pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne. Viņasprāt iedzīvotāji pierobežā jūtas droši, jo redz pastāvīgu robežsargu vai policijas klātbūtni. Savukārt Medumu speciālās pamatskolas direktors Ēriks Lukmans aicināja robežsargus biežāk iebraukt iedzīvotāju viensētās sasveicināties un aprunāties, lai vairotu šo drošības sajūtu un uzticēšanos. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību valstij sakārtot ceļus lauku apvidū, jo tie ir vitāli svarīgi lauku cilvēkiem.

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins uzskata, ka drošība ir cilvēku ikdiena, proti, viņiem svarīgi saņemt pašvaldības dienestu palīdzību, justies pasargātiem no policijas puses. “No savas puses pašvaldība cenšas saglabāt skolas pierobežā, lai notiktu vismaz kaut kāda kustība un cilvēki neaizbrauktu.”

Saeimas deputāte, Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas locekle un Latgaliešu kultūras biedrības valdes locekle Ilga Šuplinska uzsvēra, ka vietējo iedzīvotāju drošību var veicināt ar pierobežai paredzētu mērķprogrammu un sociālās labklājības celšanu. Savukārt Aldis Adamovičs atgādināja, ka Saeimas Latgales apakškomisija, kurā darbojas no Latgales ievēlētie deputāti, palīdz risināt mūsu novadam svarīgus jautājumus, vairāku gadu laikā esot piesaistīti līdzekļi dažādiem projektiem Latgalē.

Mācīties no ukraiņiem

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija sniedz lielu atbalstu ukraiņiem. Pēc Kristas Baumanes teiktā Latvija palīdzības sniegšanā pat pārspējot tādas lielvalstis kā Vācija un Francija. Tiek sūtītas humānās kravas, uzņemti bēgļi, sniegts atbalsts dažādās starptautiskās organizācijās. Šo darbu palīdz koordinēt arī Alda Adamoviča vadītā Saeimas Ukrainas sadarbības grupa, kas kopš kara sākuma pārorientējusies tieši uz palīdzības sniegšanu ukraiņiem. Zināmā mērā

palīdzības sniegšana Ukrainai esot saliedējusi arī Latvijas politiķus, pašlaik Saeima panākusi milzu vienprātību daudzos jautājumos.

Bijušais jūras kara flotes virsnieks, viceadmirālis, LR Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris Gaidis Andrejs Zeibots uzsvēra, ka drošība nav tikai bruņoto spēku ziņā, bet ir atkarīga no mums katra un šajā ziņā mēs varētu mācīties no ukraiņiem, kuri kara apstākļos nav apjukuši, bet katrs pilda savu darbu un kopā cīnās cits par cita dzīvību. Viņaprāt Latvijā saliedētības piemērs ir NBS un iemesls tam ir kopīgs mērķis. “Armijā dienē dažādu tautību cilvēki, viņus saliedē kopīgs uzdevums, izpildījums un mērķis. Astoņdesmitajos gados kopīgs mērķis bija brīvības atgūšana. Nākamais mērķis bija iestāšanās NATO un ES. Kāds šodien mūsu valstī ir mērķis? Mums nav liela kopīga mērķa, kas mūs visus apvieno. Šis mērķis mums visiem kopā jānosaka, ne tikai politiķiem. Tad būs uzdevums, kuru kopā pildīsim!” teica G.A. Zeibots.  

Rihards Kozlovskis atgādināja, ka arī Ukrainas sabiedrība līdz karam bija politiski neviendabīga, bet Krievijas uzbrukums saliedējis Ukrainas iedzīvotājus, kam iebrucēji nebija gatavi: “Domāju, ka viņiem tas joprojām ir liels šoks. Tāpēc iedzīvotāju saliedētībai ir liela nozīme.” Savukārt saliedēšanā liela loma esot valodai, proti, ar iedzīvotājiem jārunā visās valodās, lai viņi sadzirdētu un saprastu nevis dzīvotu paralēlajā informatīvajā telpā.

Valsts neizpildītais mājasdarbs

Kopš kara sākšanās Ukrainā sabiedrība Latvijā sāka šķelties. Neliela daļa nostājusies agresora pusē, akli ticot gadiem ilgi uzklausītajai Krievijas propagandai. Tieši informatīvā telpa ietekmējot iedzīvotāju noskaņu un šis jautājums valstī joprojām nav sakārtots. Par nepieciešamību stiprināt Latvijas informatīvo telpu tiek runāts jau gadiem, taču savlaicīgi neizpildītais “mājasdarbs” šobrīd liek par sevi manīt, atzīst Arvīds Kucins. Pierobežā iedzīvotāji joprojām uztver kaimiņvalstu TV kanālus, labāk pārzina notiekošo aiz robežas, bet nezina, kas notiek valsts iekšpusē. “Mēs visi te justos droši, ja cilvēki justos piederīgi šai vietai, valstij un būtu apmierināti. Ir lietas, ko viņiem vajadzētu nodrošināt,” teica A. Kucins. Diskusijas dalībnieki aktualizēja nepieciešamību nodrošināt TV un radio pārraides krievvalodīgajiem, lai piedāvātu objektīvu, analītisku informāciju par notiekošo Latvijā un pasaulē. Krievvalodīgie cilvēki ir mūsu valsts daļa, tāpēc jāpalīdz viņiem saņemt objektīvu informāciju, lai tādejādi arī veicinātu lojalitāti pret savu valsti un notiekošā izpratni.

Diemžēl pierobežas ļaudis esot apdalīti arī no Latvijas mediju puses. Jānis Dzimtais atzina, ka lielākoties medijos Latgales pierobežas pašvaldības parādās vien saistībā ar kādu skandalozu notikumu vai kriminālziņām. Lai arī valsts dotē sabiedriskos medijus, arī tiem interese par reģioniem maza. Taču arī pierobežā ir aktīvi cilvēki, kas īsteno projektus un interesantas lietas, atzīst Ilūkstes un Daugavpils novadu lauku partnerības „Kaimiņi” vadītāja Inga Krekele. Piemēram, Sēlijā izveidota mobilā veterinārā klīnika, eksotisku putnu zoodārzs, dzīvnieku krematorija un daudzas citas lietas. Necerot uz medijiem, iedzīvotājiem pašiem aktīvi jāstāsta sabiedrībai par šīm lietām, veidojot savus sociālos medijus. Ilga Šuplinska atzina, ka pašlaik pašvaldībām ir iespēja pieteikties jauno struktūrfondu finansējumam, kur milzīga summa paredzēta tieši pieaugušo vitālo prasmju uzlabošanai.

✍ Teksts, foto: Inese Minova